update digha p.33

Author: jhintr

content/atthakatha/dhammapadatthakatha/01.md

@@ -152,7 +152,7 @@ Tadā rājā sāmāvatiyā devasikaṃ pupphamūle aṭṭha kahāpaṇe deti. T
 
 Tā sabbāpi khujjuttaraṃ vanditvā, “amma, ajjato paṭṭhāya tvaṃ kiliṭṭhakammaṃ mā kari, amhākaṃ mātuṭṭhāne ca ācariyaṭṭhāne ca ṭhatvā satthu santikaṃ gantvā satthārā desitaṃ dhammaṃ sutvā amhākaṃ kathehī” ti vadiṃsu. Sā tathā karontī aparabhāge tipiṭakadharā jātā. Atha naṃ satthā “etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ bahussutānaṃ dhammakathikānaṃ yad idaṃ khujjuttarā” ti etadagge ṭhapesi. Tāpi kho pañcasatā itthiyo taṃ evam āhaṃsu – “amma, satthāraṃ daṭṭhukāmāmhā, taṃ no dassehi, gandhamālādīhi taṃ pūjessāmā” ti. “Ayye, rājakulaṃ nāma bhāriyaṃ, tumhe gahetvā bahi gantuṃ na sakkā” ti. “Amma, no mā nāsehi, dasseheva amhākaṃ satthāran” ti. “Tena hi tumhākaṃ vasanagabbhānaṃ bhittīsu yattakena oloketuṃ sakkā hoti, tattakaṃ chiddaṃ katvā gandhamālādīni āharāpetvā satthāraṃ tiṇṇaṃ seṭṭhīnaṃ gharadvāraṃ gacchantaṃ tumhe tesu tesu ṭhānesu ṭhatvā oloketha c’eva, hatthe ca pasāretvā vandatha, pūjetha cā” ti. Tā tathā katvā satthāraṃ gacchantañca āgacchantañca oloketvā vandiṃsu c’eva pūjesuñca.
 
-Athekadivasaṃ māgaṇḍiyā attano pāsādatalato nikkhamitvā caṅkamamānā tāsaṃ vasanaṭṭhānaṃ gantvā gabbhesu chiddaṃ disvā, “idaṃ kin” ti pucchitvā, tāhi tassā satthari āghātabaddhabhāvaṃ ajānantīhi “satthā imaṃ nagaraṃ āgato, mayaṃ ettha ṭhatvā satthāraṃ vandāma c’eva pūjema cā” ti vutte, “āgato nāma imaṃ nagaraṃ samaṇo Gotamo, idānissa kattabbaṃ jānissāmi, imāpi tassa upaṭṭhāyikā, imāsampi kattabbaṃ jānissāmī” ti cintetvā gantvā rañño ārocesi – “mahārāja, sāmāvatimissikānaṃ bahiddhā patthanā atthi, katipāheneva te jīvitaṃ māressantī” ti. Rājā “na tā evarūpaṃ karissantī” ti na saddahi. Punappunaṃ vuttepi na saddahi eva. Atha naṃ evaṃ tikkhattuṃ vuttepi asaddahantaṃ “sace me na saddahasi, tāsaṃ vasanaṭṭhānaṃ gantvā upacārehi, mahārājā” ti āha. Rājā gantvā gabbhesu chiddaṃ disvā, “idaṃ kin” ti pucchitvā, tasmiṃ atthe ārocite tāsaṃ akujjhitvā, kiñci avatvā va chiddāni pidahāpetvā sabbagabbhesu uddhacchiddakavātapānāni kāresi. Uddhacchiddakavātapānāni kira tasmiṃ kāle uppannāni. Māgaṇḍiyā tāsaṃ kiñci kātuṃ asakkuṇitvā, “samaṇassa gotamasseva kattabbaṃ karissāmī” ti nāgarānaṃ lañjaṃ datvā, “samaṇaṃ gotamaṃ antonagaraṃ pavisitvā vicarantaṃ dāsakammakaraporisehi akkosetvā paribhāsetvā palāpethā” ti āṇāpesi. Micchādiṭṭhikā tīsu ratanesu appasannā antonagaraṃ paviṭṭhaṃ satthāraṃ anubandhitvā, “corosi, bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosi, nerayikosi, tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā” ti dasahi akkosavatthūhi akkosanti paribhāsanti.
+Athekadivasaṃ māgaṇḍiyā attano pāsādatalato nikkhamitvā caṅkamamānā tāsaṃ vasanaṭṭhānaṃ gantvā gabbhesu chiddaṃ disvā, “idaṃ kin” ti pucchitvā, tāhi tassā satthari āghātabaddhabhāvaṃ ajānantīhi “satthā imaṃ nagaraṃ āgato, mayaṃ ettha ṭhatvā satthāraṃ vandāma c’eva pūjema cā” ti vutte, “āgato nāma imaṃ nagaraṃ samaṇo Gotamo, idānissa kattabbaṃ jānissāmi, imāpi tassa upaṭṭhāyikā, imāsampi kattabbaṃ jānissāmī” ti cintetvā gantvā rañño ārocesi – “mahārāja, sāmāvatimissikānaṃ bahiddhā patthanā atthi, katipāheneva te jīvitaṃ māressantī” ti. Rājā “na tā evarūpaṃ karissantī” ti na saddahi. Punappunaṃ vutte pi na saddahi eva. Atha naṃ evaṃ tikkhattuṃ vutte pi asaddahantaṃ “sace me na saddahasi, tāsaṃ vasanaṭṭhānaṃ gantvā upacārehi, mahārājā” ti āha. Rājā gantvā gabbhesu chiddaṃ disvā, “idaṃ kin” ti pucchitvā, tasmiṃ atthe ārocite tāsaṃ akujjhitvā, kiñci avatvā va chiddāni pidahāpetvā sabbagabbhesu uddhacchiddakavātapānāni kāresi. Uddhacchiddakavātapānāni kira tasmiṃ kāle uppannāni. Māgaṇḍiyā tāsaṃ kiñci kātuṃ asakkuṇitvā, “samaṇassa gotamasseva kattabbaṃ karissāmī” ti nāgarānaṃ lañjaṃ datvā, “samaṇaṃ gotamaṃ antonagaraṃ pavisitvā vicarantaṃ dāsakammakaraporisehi akkosetvā paribhāsetvā palāpethā” ti āṇāpesi. Micchādiṭṭhikā tīsu ratanesu appasannā antonagaraṃ paviṭṭhaṃ satthāraṃ anubandhitvā, “corosi, bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosi, nerayikosi, tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā” ti dasahi akkosavatthūhi akkosanti paribhāsanti.
 
 Taṃ sutvā āyasmā Ānando satthāraṃ etad avoca – “bhante, ime nāgarā amhe akkosanti paribhāsanti, ito aññattha gacchāmā” ti. “Kuhiṃ, Ānandoti”? “Aññaṃ nagaraṃ, bhante” ti. “Tattha manussesu akkosantesu puna kattha gamissāma, Ānando” ti? “Tatopi aññaṃ nagaraṃ, bhante” ti. “Tatthāpi manussesu akkosantesu kuhiṃ gamissāmā” ti? “Tatopi aññaṃ nagaraṃ, bhante” ti. “Ānanda, evaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yattha adhikaraṇaṃ uppannaṃ, tatth’eva tasmiṃ vūpasante aññattha gantuṃ vaṭṭati. Ke pana te, Ānanda, akkosantī” ti? “Bhante, dāsakammakare upādāya sabbe akkosantī” ti. “Ahaṃ, Ānanda, saṅgāmaṃ otiṇṇahatthisadiso, saṅgāmaṃ otiṇṇahatthino hi catūhi disāhi āgate sare sahituṃ bhāro, tatheva bahūhi dussīlehi kathitakathānaṃ sahanaṃ nāma mayhaṃ bhāro” ti vatvā attānaṃ ārabbha dhammaṃ desento imā nāgavagge tisso gāthā abhāsi –
 
@@ -165,7 +165,7 @@ Taṃ sutvā āyasmā Ānando satthāraṃ etad avoca – “bhante, ime nāgar
 > “Varamassatarā dantā, ājānīyā ca sindhavā;  
 > Kuñjarā ca mahānāgā, attadanto tato varan” ti. <small>(dha. pa. 320-322)</small>
 
-Dhammakathā sampattamahājanassa sātthikā ahosi. Evaṃ dhammaṃ desetvā mā cintayi, Ānanda, ete sattāhamattameva akkosissanti, aṭṭhame divase tuṇhī bhavissanti, buddhānañhi uppannaṃ adhikaraṇaṃ sattāhato uttari na gacchati. Māgaṇḍiyā satthāraṃ akkosāpetvā palāpetuṃ asakkontī, “kiṃ nu kho karissāmī” ti cintetvā, “imā etassa upatthambhabhūtā, etāsampi byasanaṃ karissāmī” ti ekadivasaṃ rañño surāpānaṭṭhāne upaṭṭhānaṃ karontī cūḷapitu sāsanaṃ pahiṇi “attho me kira kukkuṭehi, aṭṭha matakukkuṭe, aṭṭha sajīvakukkuṭe ca gahetvā āgacchatu, āgantvā ca sopānamatthake ṭhatvā āgatabhāvaṃ nivedetvā ‘pavisatū’ ti vuttepi apavisitvā paṭhamaṃ aṭṭha sajīvakukkuṭe pahiṇatu, ‘pacchā itare’” ti. Cūḷāpaṭṭhākassa ca “mama vacanaṃ kareyyāsī” ti lañjaṃ adāsi. Māgaṇḍiyo āgantvā, rañño nivedāpetvā, “pavisatū” ti vutte, “rañño āpānabhūmiṃ na pavisissāmī” ti āha. Itarā cūḷupaṭṭhākaṃ pahiṇi – “gaccha, tāta, mama cūḷapitu santikan” ti. So gantvā tena dinne aṭṭha sajīvakukkuṭe ānetvā, “deva, purohitena paṇṇākāro pahito” ti āha. Rājā “bhaddako vata no uttaribhaṅgo uppanno, ko nu kho paceyyā” ti āha. Māgaṇḍiyā, “mahārāja, sāmāvatippamukhā pañcasatā itthiyo nikkammikā vicaranti, tāsaṃ pesehi, tā pacitvā āharissantī” ti āha. Rājā “gaccha, tāsaṃ datvā aññassa kira hatthe adatvā sayam eva māretvā pacantū” ti pesesi. Cūḷupaṭṭhāko “sādhu devā” ti gantvā tathā vatvā tāhi “mayaṃ pāṇātipātaṃ na karomā” ti paṭikkhitto āgantvā tamatthaṃ rañño ārocesi. Māgaṇḍiyā “diṭṭhaṃ te, mahārāja, idāni tāsaṃ pāṇātipātassa karaṇaṃ vā akaraṇaṃ vā jānissasi, ‘samaṇassa Gotamassa pacitvā pesentū’ ti vadehi devā” ti āha. Rājā tathā vatvā pesesi. Itaro te gahetvā gacchanto viya hutvā gantvā te kukkuṭe purohitassa datvā matakukkuṭe tāsaṃ santikaṃ netvā, “ime kira kukkuṭe pacitvā satthu santikaṃ pahiṇathā” ti āha. Tā, “sāmi, āhara, idaṃ nāma amhākaṃ kiccan” ti paccuggantvā gaṇhiṃsu. So rañño santikaṃ gantvā, “kiṃ, tātā” ti puṭṭho, “samaṇassa Gotamassa pacitvā pesethāti vuttamatteyeva paṭimaggaṃ āgantvā gaṇhiṃsū” ti ācikkhi. Māgaṇḍiyā “passa, mahārāja, na tā tumhādisānaṃ karonti, bahiddhā patthanā tāsaṃ atthīti vutte na saddahasī” ti āha. Rājā taṃ sutvāpi adhivāsetvā tuṇhīyeva ahosi. Māgaṇḍiyā “kiṃ nu kho karissāmī” ti cintesi.
+Dhammakathā sampattamahājanassa sātthikā ahosi. Evaṃ dhammaṃ desetvā mā cintayi, Ānanda, ete sattāhamattameva akkosissanti, aṭṭhame divase tuṇhī bhavissanti, buddhānañhi uppannaṃ adhikaraṇaṃ sattāhato uttari na gacchati. Māgaṇḍiyā satthāraṃ akkosāpetvā palāpetuṃ asakkontī, “kiṃ nu kho karissāmī” ti cintetvā, “imā etassa upatthambhabhūtā, etāsampi byasanaṃ karissāmī” ti ekadivasaṃ rañño surāpānaṭṭhāne upaṭṭhānaṃ karontī cūḷapitu sāsanaṃ pahiṇi “attho me kira kukkuṭehi, aṭṭha matakukkuṭe, aṭṭha sajīvakukkuṭe ca gahetvā āgacchatu, āgantvā ca sopānamatthake ṭhatvā āgatabhāvaṃ nivedetvā ‘pavisatū’ ti vutte pi apavisitvā paṭhamaṃ aṭṭha sajīvakukkuṭe pahiṇatu, ‘pacchā itare’” ti. Cūḷāpaṭṭhākassa ca “mama vacanaṃ kareyyāsī” ti lañjaṃ adāsi. Māgaṇḍiyo āgantvā, rañño nivedāpetvā, “pavisatū” ti vutte, “rañño āpānabhūmiṃ na pavisissāmī” ti āha. Itarā cūḷupaṭṭhākaṃ pahiṇi – “gaccha, tāta, mama cūḷapitu santikan” ti. So gantvā tena dinne aṭṭha sajīvakukkuṭe ānetvā, “deva, purohitena paṇṇākāro pahito” ti āha. Rājā “bhaddako vata no uttaribhaṅgo uppanno, ko nu kho paceyyā” ti āha. Māgaṇḍiyā, “mahārāja, sāmāvatippamukhā pañcasatā itthiyo nikkammikā vicaranti, tāsaṃ pesehi, tā pacitvā āharissantī” ti āha. Rājā “gaccha, tāsaṃ datvā aññassa kira hatthe adatvā sayam eva māretvā pacantū” ti pesesi. Cūḷupaṭṭhāko “sādhu devā” ti gantvā tathā vatvā tāhi “mayaṃ pāṇātipātaṃ na karomā” ti paṭikkhitto āgantvā tamatthaṃ rañño ārocesi. Māgaṇḍiyā “diṭṭhaṃ te, mahārāja, idāni tāsaṃ pāṇātipātassa karaṇaṃ vā akaraṇaṃ vā jānissasi, ‘samaṇassa Gotamassa pacitvā pesentū’ ti vadehi devā” ti āha. Rājā tathā vatvā pesesi. Itaro te gahetvā gacchanto viya hutvā gantvā te kukkuṭe purohitassa datvā matakukkuṭe tāsaṃ santikaṃ netvā, “ime kira kukkuṭe pacitvā satthu santikaṃ pahiṇathā” ti āha. Tā, “sāmi, āhara, idaṃ nāma amhākaṃ kiccan” ti paccuggantvā gaṇhiṃsu. So rañño santikaṃ gantvā, “kiṃ, tātā” ti puṭṭho, “samaṇassa Gotamassa pacitvā pesethāti vuttamatteyeva paṭimaggaṃ āgantvā gaṇhiṃsū” ti ācikkhi. Māgaṇḍiyā “passa, mahārāja, na tā tumhādisānaṃ karonti, bahiddhā patthanā tāsaṃ atthīti vutte na saddahasī” ti āha. Rājā taṃ sutvāpi adhivāsetvā tuṇhīyeva ahosi. Māgaṇḍiyā “kiṃ nu kho karissāmī” ti cintesi.
 
 Tadā pana rājā “sāmāvatiyā vāsuladattāya māgaṇḍiyāya cā” ti tissannampi etāsaṃ pāsādatale vārena vārena sattāhaṃ sattāhaṃ vītināmeti. Atha naṃ “sve vā parasuve vā sāmāvatiyā pāsādatalaṃ gamissatī” ti ñatvā māgaṇḍiyā cūḷapitu sāsanaṃ pahiṇi – “agadena kira dāṭhā dhovitvā ekaṃ sappaṃ pesetū” ti. So tathā katvā pesesi. Rājā attano gamanaṭṭhānaṃ hatthikantavīṇaṃ ādāyayeva gacchati, tassā pokkhare ekaṃ chiddaṃ atthi. Māgaṇḍiyā tena chiddena sappaṃ pavesetvā chiddaṃ mālāguḷena thakesi. Sappo dvīhatīhaṃ antovīṇāyameva ahosi. Māgaṇḍiyā rañño gamanadivase “ajja katarissitthiyā pāsādaṃ gamissasi devā” ti pucchitvā “sāmāvatiyā” ti vutte, “ajja mayā, mahārāja, amanāpo supino diṭṭho. Na sakkā tattha gantuṃ, devā” ti? “Gacchāmevā” ti. Sā yāva tatiyaṃ vāretvā, “evaṃ sante ahampi tumhehi saddhiṃ gamissāmi, devā” ti vatvā nivattiyamānāpi anivattitvā, “na jānāmi, kiṃ bhavissati devā” ti raññā saddhiṃyeva agamāsi.
 

content/atthakatha/dhammapadatthakatha/02.md

@@ -204,7 +204,7 @@ Ayaṃ kassapasammāsambuddhakāle sākuṇiko hutvā bahū sakuṇe vadhitvā i
 
 **Diso disan** ti imaṃ dhammadesanaṃ satthā kosalajanapade nandagopālakaṃ ārabbha kathesi.
 
-Sāvatthiyaṃ kira anāthapiṇḍikassa gahapatino nando nāma gopālako goyūthaṃ rakkhati aḍḍho mahaddhano mahābhogo. So kira yathā keṇiyo jaṭilo pabbajjāvesena, evaṃ gopālakattena rājabaliṃ pariharanto attano kuṭumbaṃ rakkhati. So kālena kālaṃ pañca gorase ādāya anāthapiṇḍikassa santikaṃ āgantvā satthāraṃ passati, dhammaṃ suṇāti, attano vasanaṭṭhānaṃ āgamanatthāya satthāraṃ yācati. Satthā tassa ñāṇaparipākaṃ āgamayamāno āgantvā paripakkabhāvaṃ ñatvā ekadivasaṃ mahābhikkhusaṅghaparivuto cārikaṃ caranto maggā okkamma tassa vasanaṭṭhānāsanne aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Nando satthu santikaṃ agantvā vanditvā paṭisanthāraṃ katvā satthāraṃ nimantetvā satthāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa paṇītaṃ pañcagorasadānaṃ adāsi. Sattame divase satthā anumodanaṃ katvā dānakathādibhedaṃ anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Kathāpariyosāne nandagopālako sotāpattiphale patiṭṭhāya satthu pattaṃ gahetvā satthāraṃ anugacchanto dūraṃ gantvā, “tiṭṭha, upāsakā” ti nivattiyamāno vanditvā nivatti. Atha naṃ eko luddako vijjhitvā māresi. Pacchato āgacchantā bhikkhū naṃ disvā gantvā satthāraṃ āhaṃsu – “nando, bhante, gopālako tumhākaṃ idhāgatattā mahādānaṃ datvā anugantvā nivattento mārito, sace tumhe nāgacchissatha, nāssa maraṇaṃ abhavissā” ti. Satthā, “bhikkhave, mayi āgatepi anāgatepi tassa catasso disā catasso anudisā ca gacchantassāpi maraṇato muccanūpāyo nāma natthi. Yañhi neva corā, na verino karonti, taṃ imesaṃ sattānaṃ antopaduṭṭhaṃ micchāpaṇihitaṃ cittameva karotī” ti vatvā imaṃ gāthamāha –
+Sāvatthiyaṃ kira anāthapiṇḍikassa gahapatino nando nāma gopālako goyūthaṃ rakkhati aḍḍho mahaddhano mahābhogo. So kira yathā keṇiyo jaṭilo pabbajjāvesena, evaṃ gopālakattena rājabaliṃ pariharanto attano kuṭumbaṃ rakkhati. So kālena kālaṃ pañca gorase ādāya anāthapiṇḍikassa santikaṃ āgantvā satthāraṃ passati, dhammaṃ suṇāti, attano vasanaṭṭhānaṃ āgamanatthāya satthāraṃ yācati. Satthā tassa ñāṇaparipākaṃ āgamayamāno āgantvā paripakkabhāvaṃ ñatvā ekadivasaṃ mahābhikkhusaṅghaparivuto cārikaṃ caranto maggā okkamma tassa vasanaṭṭhānāsanne aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Nando satthu santikaṃ agantvā vanditvā paṭisanthāraṃ katvā satthāraṃ nimantetvā satthāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa paṇītaṃ pañcagorasadānaṃ adāsi. Sattame divase satthā anumodanaṃ katvā dānakathādibhedaṃ anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Kathāpariyosāne nandagopālako sotāpattiphale patiṭṭhāya satthu pattaṃ gahetvā satthāraṃ anugacchanto dūraṃ gantvā, “tiṭṭha, upāsakā” ti nivattiyamāno vanditvā nivatti. Atha naṃ eko luddako vijjhitvā māresi. Pacchato āgacchantā bhikkhū naṃ disvā gantvā satthāraṃ āhaṃsu – “nando, bhante, gopālako tumhākaṃ idhāgatattā mahādānaṃ datvā anugantvā nivattento mārito, sace tumhe nāgacchissatha, nāssa maraṇaṃ abhavissā” ti. Satthā, “bhikkhave, mayi āgatepi anāgatepi tassa catasso disā catasso anudisā ca gacchantassāpi maraṇato muccanūpāyo nāma natthi. Yañ hi neva corā, na verino karonti, taṃ imesaṃ sattānaṃ antopaduṭṭhaṃ micchāpaṇihitaṃ cittameva karotī” ti vatvā imaṃ gāthamāha –
 
 #### 42